Felon (2008, Riks Romans Vogs)

Lūk, kā interesanti tomēr dzīvē gadās – kino pēkšņi nolemj uzņemt 50-gadīgs kaskadieris, naudas nav, bet ir draugi, kurus viņam kādreiz nācās dublēt, nu un un vēl pāris seriālu aktieri, kuri visi kā viens, acīmredzot, no “Training Day” masovkas, plus vēl tematika par to, kā džeks nejauši ar beisbola nūju naktī nosit zagli, un nākas iesēsties tjurjagā, kur savi noteikumi, bandas un grupējumi. Anturāža – tāda “prizonbreika” ļoti hardcore versija, bet bez jeralaša un, respektīvi, arī paša breika.

Es zinu, ka jūs šo filmu neskatīsīties tāpat (izņemot Agresoru, drošvien), bet fak, fak, fak: tas ir ar atomreaktora enerģiju piepildīts kino, kurā indikatori lūzt, overdraivs nes un vienā cietuma kamerā sēž Stefens Dorfs ar Velu Kilmeru – lūk, tas ir kaut kas! Un it kā taču nekādas īpaši oriģinālas dramaturģijas nav, tomēr paņem tā, ka liekas labāk par visu Memetu, pie tam tādā nedaudz hipnotiskā ritmā, tā arī domā, kur viss šis kino bija agrāk.

in 2009 martcore says
for men only

The Salton Sea (2002, D.Dž.Karūzo)

Tur ir tāds viens moments: psihopātisks narkotirgonis ar iesauku Vinnijs Pūks (D’Onofrio), kurš palamu ieguvis pateicoties faktam, ka viņam no nelabu vielu šņaukšanas reiz nokrita deguns un nācās pielīmēt mākslīgo, stāv sava lauku rančo pagalmā ar tālvadības pulti rokās. Drīz vien no garāžas izbrauc radiovadāma mašīnīte ar trīs iesprostotiem baložiem kabīnē, pēkšņi no slēpņiem ar gaisa šautenēm rokās iznirst Vinnija rokaspuiši, kas dažu sekunžu laikā pilnā apjomā imitē atentātu pret Dž.F.Kenediju ar rezultatīvākām beigām. Pēc tam narkodīleris Pūks dodas mājā nedaudz iegrauzt cilvēka smadzenes.

Ja ne šādas detaļas, tad režisora Karūzo debijas filma būtu labs, bet ne pārāk spilgts trilleris par džeku, kas atrodas kaut kur tīklā pa vidu starp draughiem narkomāniem, kuratoriem-policistiem un psihopātiem-bandītiem, pie tam vēl cenšas spēlēt savu spēli, taču tā – ir gluži vienkārši brīži, kuros viņš cenšas darboties ar savu galvu, nevis atražot tādas ļoti klasiskas “noir” žanra klišejas. Tā arī nespēju saprast, viņam Holivuda ir noticējusi vai nē? Droši vien, ka ir.

in 2008 martcore says
apm.ņurd

Heat (1995, Maikls Manns)

“Heat”, iespējams, ir filma ar visspēcīgāko aktieru sastāvu kinovēsturē, proti, tur pilnīgi pietiek ar scēnu, kuru pasaule gaidīja ļoti ilgus gadus – divi dramatiskie giganti, nesamierināmie krimināldrāmas ienaidnieki, Als Pačino un Roberts de Niro ir pirmo un vienīgo reizi redzami vienā kadrā. Viņi sēž kafejnīcā un sarunājas, ģeniāls gangsteris un ģeniāls policists, abi noguruši līdz nāvei no tā, ko viņi dara, abu ģimenes iet lupatās, abi grib, lai tas viss ātrāk beigtos – un neviens negrib atkāpties, vispār neuzskata to par iespējamu. Viņi jūt viens pret otru bezmaz radniecību, tā ir labā un ļaunā iņ-jaņa harmonija, bez kuras viņi nevar pastāvēt. Grandiozs, smalks, pārdomāts kino, kurā katra otrā un trešā plāna personāža liktenis šķiet tik ļoti aizkustinošs un svarīgs, tas ir gandrīz Kopolas “Krusttēvs”

Visapkārt uz Spinoti firmas zilās neona gaismas fona mirst draugi, pasaule vienkārši sašķīst un pārvēršas haosā, ārprātīgs ganfaits uz ielas pie bankas ar tanka kāpurķēdēm ārda atmosfēru, neapturamas atriebības alkas, kas ir vēl svarīgākas par mieru un mīlestību – un šie divi vīri pie kafijas tases runā par nenovēršamo. Kosmisks saundtreks: Viljams Orbits+Liza Džerārda+Mobijs. Trīsas skrien pār kauliem. Manna treidmārks.

in 2008 martcore says
afigkino

Alexander (2004, Olivers Stouns)

Jāsaka, ka Frenka Millera un 300 spartiešu vēsturiski autentiskā pieeja seniem un aizmirstiem notikumiem mani uzrunā krietni vairāk nekā Olivera Stouna dokumentālais kino, kurā olifanti, geji un “Zvēru pie Zewas!” bļaujoši vīrieši skaidro un tā arī nevar noskaidrot attiecības. Vēmiens nāk no visiem. Maķedonijas Aleksandrs staigā ar stacijas maukas cienīgām netīrām balinātām cirtām. pa radio skan Maša Rasputina, kāds sētā izkāris žāvēties apenes un dzīve nav izdevusies.

in 2007 martcore says
otrreiz nesaņemtos

Kiss Kiss Bang Bang (2005, Šeins Bleks)

Ar atvērtu muti un spulgojošām acīm es riju katru sekundi un katru dialoga rindiņu, and i’m fucking loving it. Varētu vēl un vēl. Zelta fonds. Kventin, tebja poimeļi po krupnomu.

in 2007 martcore says
afigkino