The Salton Sea (2002, D.Dž.Karūzo)

Tur ir tāds viens moments: psihopātisks narkotirgonis ar iesauku Vinnijs Pūks (D’Onofrio), kurš palamu ieguvis pateicoties faktam, ka viņam no nelabu vielu šņaukšanas reiz nokrita deguns un nācās pielīmēt mākslīgo, stāv sava lauku rančo pagalmā ar tālvadības pulti rokās. Drīz vien no garāžas izbrauc radiovadāma mašīnīte ar trīs iesprostotiem baložiem kabīnē, pēkšņi no slēpņiem ar gaisa šautenēm rokās iznirst Vinnija rokaspuiši, kas dažu sekunžu laikā pilnā apjomā imitē atentātu pret Dž.F.Kenediju ar rezultatīvākām beigām. Pēc tam narkodīleris Pūks dodas mājā nedaudz iegrauzt cilvēka smadzenes.

Ja ne šādas detaļas, tad režisora Karūzo debijas filma būtu labs, bet ne pārāk spilgts trilleris par džeku, kas atrodas kaut kur tīklā pa vidu starp draughiem narkomāniem, kuratoriem-policistiem un psihopātiem-bandītiem, pie tam vēl cenšas spēlēt savu spēli, taču tā – ir gluži vienkārši brīži, kuros viņš cenšas darboties ar savu galvu, nevis atražot tādas ļoti klasiskas “noir” žanra klišejas. Tā arī nespēju saprast, viņam Holivuda ir noticējusi vai nē? Droši vien, ka ir.

in 2008 martcore says
apm.ņurd

Thumbsucker (2005, Maikls Milss)

Tīneidžerim Džastinam (L.Puči) jau no bērnības ir šķietami nepatīkams ieradums – ik pa laikam pasūkāt sev īkšķi. Neskatoties uz šīs ligas freidiskajiem skaidrojumiem, tieši tas viņam traucē normāli komunicēt ar saviem vecākiem, pilnvērtīgi funkcionēt skolas diskusiju klubiņā un izvest uz fizioloģiskiem amūriem savu it kā meiteņdraugu. Tikmēr arī pašā ģimenē ne viss ir kārtībā – tētuks (V.D’Onofrio) spēj domāt tikai par pirms divdesmit gadiem futbolā gūto traumu, māmuķis (T.Svintone) spēj domāt tikai par konkursu “pusdieno ar zvaigzni”, bet Džastina personiskais zobārsts-psihoanalītiķis (K.Rīvss) nodarbojas ar apšaubāmiem hipnozes eksperimentiem dentista krēslā. Asocialitātes triumfs, kā nākas, beidzas ar prozaka diētu un tās klaiskajām sekām – iekrišanu hiperaktīva 3-gadīga bērna prātā.

Kopsummā nebūt ne muļķīga filma par komunikācijas un atklātības trūkumu ģimenē – acīmredzot, tāda tradicionāla amerikāņu sociālā krīze, kad neviens neko otram neko nespēj pateikt līdz galam, tāpēc visi palēnām sāk šķietami iet nost no sliedēm. Ļoti labi saprotama, ja kas.

in 2008 martcore says
vienai reizei