Good Night, And Good Luck (2005, Džordžs Klūnijs)

Klūnija režisētā filma par amerikāņu telekompānijas CBS saķeršanos ar paranoidālo senatoru Makkartiju 50-jos gados, kad raidījuma vadītāji ēterā drīkstēja pīpēt, asistenti muldamo tekstu rādīja uz kartona plāksnēm, bet televīzijas režisori atgādināja lenšu dīdžejus no diskotēkas poligrāfiķos. Neskatoties uz “Oskaru” par scenāriju, sižeta gājieni cīņā ar virtuālo komuņagu vajāto senatoru tomēr atgādina kaut kādu bērnudārzu pieaugušajiem, kurā varoņiem piemīt straujas un radikālas garastāvokļa maiņas – galvenais raidījuma vadītājs Edvards Murovs ēterā nolasa Makartijam domātu dramatisku teļegu un nosūta anālās diarejas staru, viss kolektīvs smejas, priecājas un aplaudē, lai jau pēc minūtes pēkšņi sinhroni sadrūmtu “pizģec, mēs visi mirsim”. Stāsts no narkomānu dzīves, jā.

Toties šeit ir fantastisks elitārā kinooperatora Roberta Elsvita darbs, kurš nofilmēja flmu krāsās, bet postprodakšenā atkal pārtaisīja par melnbalto – gājiens ne īpaši novatorisks, taču sasodīti efektīvs, visādi rakursi uzreiz savādāk izskatās, gaismas. Aktieri karnevālā arī neatpaliek. Pats Klūnijs sāk strauji atgādināt plīša lācēnu, Klarksone – vampīru mistresi un direktrisi, bet Stretheimam steigšus jādodas pie Bergmana filmēties.

in 2009 martcore says
apm. ņurd

L.A. Confidential (1997, Kērtiss Hansons)

Ģeniālais policijas bojeviks bez labajiem un sliktajiem, no kura industrija vēl nav atgājusi līdz pat šajai dienai, dzīvs pierādījums ir, piemēram, “Street Kings”. Izvēle ir vienkārša – spēlēt pēc noteikumiem, vai arī rakstīt tos pašam savus. Vecais labais detektīvstāsts, kurā viens policists ņem kukuļus, otrs acīmredzami pārkāpj savas pilnvaras un guļ ar prostitūtu, bet trešais ir nodevējs un stukačs, pamatīgi ievelk, un atliek tikai gaidīt to katarses brīdi, kurā noskaidrosies, ko gan šie džeki īsti vispār ir vērti.

in 2009 martcore says
afigkino