The Private Lives Of Pippa Lee (2009, Rebeka Millere)

Ļoti jauki, pat sižets nav jāstāsta – kino ir Par Dzīvi, sakarā ar to, ka šos satriecošos jaunumus mums vēsta sieviete ar sievieti galvenajā lomā, no kopējās dramatiskās struktūras mēs varam atteikties un pie tās vairs neatgriezties. Pasākums, kura daudzās etīdes seko viena otrai ar sapņa loģiku, tomēr ir ļoti skatāms – Robina Raita Penna ir diža un lieliska aktrise, bet Alans Ārkins demonstrē tās rakstura īpašības, kuras piemīt starptautiski atzītajam tipāžam “literāts”, vienīgais, viņš nedzer, jo ir jau ļoti vecs un drīz mirs. Kino atstāj diezgan spilgtu iespaidu, taču galvenais motīvs kaut kur izkūst kā nejauši somā aizmirsts saldējums – un no visa lielā piedzīvojuma atceramies vairs tikai sejas, Kristus tetovējumu pa visu organisma placdarmu un šāvienu pie pusdienu galda. Rēķinoties ar to, ka Rebeka Millere tomēr nav Selindžers…

in 2009 martcore says
apm. ņurd.

State Of Play (2009, Kevins Makdonalds)

Mums te internetos pārsvarā spļaudas un rauc degunus, Eberts burkšķ par to, ko parasti – ka tēli nav pārliecinoši, utt. Tomēr, tomēr. Tās visas ir otršķirīgas detaļas – “State Of Play” ir no sešām seriāla minisērijām filmā iespiests poltiskais detektīvs ar slepkavībām, kura dinamikas uzlabošanai pieaicinājuši “Bornu” triloģijas scenāristu Toniju Gilroju, “The Last King Of Scotland” režisoru Makdonaldu, galvenajā lomā – Rasels Krovs. Kā saka, spēcīgu profesionāļu komanda. Dinamika ir patiešām ļoti agresīva, vietām pat hyper hyper, taču ja kādam tas liekas traucējoši, varat migt ciet pie “Maikla Kleitona”. Personāžus nav īpaši centušies uzzīmēt, nepietiek metrāžas – tāda sajūta, ka Krovs strādā 24 stundas diennaktī; kad viņš pirmoreiz bārā iedzer kaut kādu šķidrumu, paliek mierīgāk ap sirdi. Afleks toties kaut kāds kiborgs, bet nu tādi tie politiķi ir. Akcenti tiek likti uz pavērsieniem sižetā, un tas ir labi. Lūk, kopējais iespaids pēc filmas ir, ka bija taču kruta, un nav ko kasīties, un visiem iesaku.

PS. Mēs te ar meiteni vienojāmies, ka Rasels Krovs tomēr beidzot ir iegājis klubā “Kvalitatīvi liellopi”, kur kā pirmais iestājās Hjū Džekmens. Nē, nu viss taču vienkārši – uzdzen masu pie sotaka, ietērpjas džinskostīmos, uzaudzē bārdas un rodas instinktīva vēlēšanās viņiem pielāgot to shēmu, kas stāv pie gaļas izcirtējiem tirgū.

in 2009 martcore says
apm. ņurd.