Dog Soldiers (2002, Nīls Māršals)

Neatceros, vai es par to jau kādreiz nerakstīju, bet ideja bija sekojoša. Ja es kādreiz sacerētu scenāriju Teleseriālam Par Suni, tad suns būtu nevis vannā labi atmazgāta simpātiska vācu aita ar skumju skatienu, bet gan saskrāpēts bulterjers ar sarūsējušiem dzelkšņiem ap kaklu. Pirmā aina pilota sērija būtu šāda – cilvēks iekāpj automašīnā, apsēžas pie stūres, un tad priekšējais vējstikls tiek vienkārši aizliets ar asinīm, pakāpeniski aizpildīts ar eritrocītiem no apakšas līdz augšai un pārējie logi arī. Pirms šīs idejas es vēl nebiju redzējis k/f “Dog Soldiers”, bet, lūk, ziniet – filmā tieši šāda aina arī ir, un tas pasaka daudz vairāk par to, cik tuvs man ir šāda kino naratīvs, nekā vārdi, ko es tagad vienkārši tāpat uzrakstīšu. Jo ir filmas, kurās motorzāģis ir tikai parasts atribūts, garlaicīga programmas nagla, un ir filmas, kuras mums stāsta par kurlmēmo pastaigu pa gateri. Pēc sešiem gadiem “Doomsday” (labā, tiešām labā filmā!) ir tomēr ļoti pamanāms, kā no šādas bezkompromisa attieksmes režisors Māršals ir degradējis līdz viduvēji aizraujošam rotaļīgumam. Žēl, sākums bija satriecošs.

in 2009 martcore says
soulmates