Rachel Getting Married (2008, Džonatans Demme)

Džonata Demmes kino, kā ātri vien noskaidrojas, ir nevis par Reičelu, kura laimīgi apprec omulīgu afroamerikāni Sidniju, bet gan viņas nedaudz stervozi neirotisko toties fascinējoši glīto māsu Kimu, kuru sievietes baltos halātos uz kāzām ir palaiduši ārā no rehabilitācijas centra atkarīgajiem. Mūsu laikmetam vairāk nekā neparasta filma, kurā visi konflikti it kā ir palikuši pagātnē un drāmas vietā mēs tikai dzirdam tās atbalsis, bet tekošie konflikti – nu, tādi, skuķu plūkšanās uz piecām minūtēm, pēc tam atkal viss ir bumbās. Fabulas izskaidrojums vispār ir ļoti vienkāršs – nebūt ne suņu izstādē medaļotais režisors Demme filmē pēc Sidnija Lumeta meitas Dženijas scenārija, tomēr kamēr kino ir iznācis pilnīgi tāds pats, kā Lumetam 80-jos (un filmā valda neapšaubāms 80-o gars!), visa šī ģimenes harmonija, iekšējais siltums, daudzās dziesmas, dejas, serpantīns un radu korporatīvie tusiņi, kā arī centieni jebko svešu nupat minētajam atstāt aiz durvīm. Kamēr atstāt ir grūti, ja Kimai negatīvais ir tieši visspēcīgākās saites ar ģimeni, un pēc kāzām taču vispār jau jādodas atpakaļ pie draugiem nedzērājiem skaitīt mantras.

in 2009 martcore says
otrreiz nesaņemtos

The Devil Wears Prada (2006, Deivids Frankels)

Великая сермяжская прада. Jums vajadzētu redzēt, kā martcore skatījās šo filmu – ar atvāztiem 32 zobiem, grozot galvu un ik pa laikam pie sevis burkšķot sentences no kataloga “nu, bļ”. Es, protams, saprotu, ka Hitlers bija arī tikai cilvēks, taču šeit ticamības moments netika nozagts, jo nebija vairs īsti ko zagt. Vārdsakot, izsmējos no sirds.

in 2006 martcore says
ciniskie lopi!!