The Notebook (2004, Niks Kasavītiss)

Brunčos ietērptās sabiedrības daļas iecienītais pelnrušķīša stāsts: divi jauni cilvēki (gaterstrādnieks un bagātu vecāku mazele) agrīnā vecumā satiekas, lai sadotos rociņās, brauktu ar karuseli, nepārtraukti gāztos iekšā vietējās ūdenstvertnēs un vispār neslikti pavada kopā laiku. Mamzeles bagātie vecāki kādā momentā saprot, ka līdz kindersurpraizam vairs nav tālu, tāpēc aizved viņu no provinces uz Ņujorku, un samērā pofigistiskā Alija tur pēc dažiem gadiem saderinas ar bagātu, bet labu cilvēku. Otrajā galā tikmēr tiek nikni nagloti kokmateriāli, kā arī vēēējam vijole raud līdz…

Ar brontozaura manierēm uzņemtais Kasavītisa romantiskais stāsts ir tik ļoti vienvirziena, ka to ir grūti izturēt – pat Disneja multenēs dzīvē viss tomēr ir sarežģītāk. Pat “Titānikā”, kurš tupuma ziņā ir vistuvākais atgadījums pacienta vēsturē (kur arī mīlas trijstūrī galveno lomu nez kāpēc spēlē molberts), ir kaut kas spilgts. Režisors Kasavītiss jaunākais bez mazākās pašironijas pazīmēm spiež uz jūtām tā, kā neirologs ar āmuru dauza pa celi – refleksi strādā, it kā pārdzīvo līdzi (taču kaut kā nocenoti), pie izstieptā žēlabainā fināla gribas iešņukstēties – čuvak, nu jūs vēl ar traktoru mazam kaķēnam pāri pārbrauciet. Labi, ka mani nedzird, savādāk pārbrauktu arī.

in 2009 martcore says
otrreiz nesaņemtos