La Femme Infidele (1969, Klods Šabrols)

Ļoti smalki un inteliģenti samežģīņota kādas laulības pārkāpšanas un slepkavības psiholoģijas vēsture. Es vispār ļoti apbrīnoju Šabrolu kā režisoru, kurš ļoti precīzi jūt nianses, arī tās, kuras vajag atstāt aiz kadra, un man šķiet, ka viņš nerunā tikai par franču buržuāzijas mietpilsoņu ģimenes krahu (vai arī paliek tikai “varžēdāju Hičkoka” statusā), viņš vienmēr runā daudz par ko vairāk. Šeit varoņi nolasa viens otra noslēpumus no skatieniem un nejaušiem žestiem. Patiešām, man tas ir ļoti interesants kino.

in 2007 martcore says
apmier.ņurd.

Ong-Bak (2003, Pračia Pinkajū)

Thai martial arts. Sižets ir tāds, ka tur pat bolivudas zirgiem, pardon, ziloņiem jāsmejas.Toties kādi ir paši kautiņi, tādus jūs nekur neredzēsiet un muay thai kļūs uz mūžu mūžiem par viskrutāko kaujas stilu, kāds vien ir redzēts! A pretinieks, viņš uzbrūk ar  porcelāna šķīvjiem, motorelleriem, ledusskapi un atkailinātu elektrības vadu! Mēs atbildam ar Degošo Kāju Triecienu (att.) un citām superīgām fīčām. “Tekken”, tikai bez blokiem Vārdsakot, ja patīk razborkas – masthevs.

in 2007 martcore says
apmier.ņurd.

The Chronicles Of Narnia: The Lion, The Witch And The Wardrobe (2005, Endrjū Adamsons)

Kādreiz plaši izreklamēto māsterpīsu noskatījos tikai tagad. Tas, ka šis pasākums nevar spēlēt vienā līgā ar Hariju Poteru vai Stardust, jau bija skaidrs uzreiz. Atmiņā patiesībā patika tikai viena lieta – Tildas Svintones martial arts bojevajas stoikas (tādas arī tīģeros un drakonos nevāji kotētos!). Vecākais un galvenākais no bērniem – imbecils mudaks. Un vispār, tas jau ir rādītājs, ja slikto armija ar to lielisko ragulopu priekšgalā patīk daudz vairāk par labajiem spēkiem.

in 2007 martcore says
otrreiz nesaņemtos

Death At A Funeral (2007, Frenks Ozs)

Brīnišķīga, brīnišķīga, brīnišķīga un smalka komēdija! Īstie puikas un meitenes zviedz par visu, arī pat par visādām sīkākām niansēm. Un tagad hrestomātisko jautājumu “Kak projti v bļižajšuju bibļioteku?” nomaina “So…how the God is dealing…today?”. Ļoti rekomendēju!

in 2007 martcore says
šausm. apmier. ņurd.

Ab-Normal Beauty (2004, Oksīds Pang Čuns)

Filma faktiski ir kā “Amēlija”! pastāv, protams, atšķirība dažās niansēs. Pirmkārt, darbojas tur nevis francūziete, bet japāniete, un pārējie varoņi arī ir…ē…japāņi. Otrkārt, dauzīt pie kaut kāda viduslaiku inkvizīcijas krēsla pieķēdētas aziātu meitenītes ar sarūsējušu kanalizācijas trubu neapšaubāmi ir Aukstā Māksla, tikai matrožiem rodas jautājumi – lūk, ja darbā ar pacientu viss arsenāls ar minēto trubu arī izsmeļas, tad varbūt tā arī Aukstā Māksla nemaz nav? Pat ja galvenais sliktais ir ietērpies 50-o gadu hokeja vārtsarga maskā. Varbūt tas ir tikai pasterizēts emogabals, kuru mūsu mazākajiem Hongkongas skatītājiem rāda sestdienās akurāt divpadsmitos no rīta? Brāļi un māsas, sadosimies rokās un padomāsim par to.

in 2007 martcore says
otrreiz nesaņemtos

Jar City (2006, Baltazars Kormakurs)

Lūk, kā vienmēr ārā pūš auksti vēji, Reikjavika pa neona vakariem dzer un drātējas, bastardi un retardi klaiņo pa ielām, večiņas mājās skatās uz vecām fotogrāfijām. Formalīna burkā peld smadzenes, un jūrā vaļi peld roku rokā kopā ar traļiem. Vietējā makdonaldā var jebkurā brīdī nopirkt teļa galvas saturu, un kapos no visas sirds dzied militāro vīru kori. Bet kurš ir slepkava?

in 2007 martcore says
apmier.ņurd.

Paprika (2006, Satoši Kons)

Te nav kur likties, kļova, ļoti kļova, pavisam kļova! Das ist ainen psihotripus! Aizvediet no televizoriem bērnus, tas nav domāts viņiem.
- Who’s eating my dream? (topa frāze)

in 2007 martcore says
afigkino

Transamerica (2005, Dunkans Takers)

Ha, kad laikam Streips pirmoreiz ieviesa apritē politkorekto vārdu “transpersonas”, es domāju, ka tie ir budisti kaut kādi vai arī kluba “LaRoža” apmeklētāji, a nekā. Bet filma ir laba, ne bez humora izjūtas,  toties bez pārlieku lielas siekalošanās un moralizēšanas. Izcila aktierspēle galvenajai varonim/-ei.

in 2007 martcore says
apmier.ņurd.

Jatinsotests (2004, Dmitrijs Vasiļjevs)

Biju cerējis uz treškino alfu un omegu ar kulta piesitienu (kin-dza-dza bobrujskā un mongoļu-burjatu valodā), taču visas labās idejas safukāja gruntīgas sintētiskās vielas, kuras režisors ar scenāristu laikam ēda lenčā un palaunadzī melleņu ķīseļa vietā. Kas, protams, nekādi neatmaina fantastisko saundtreku – no Bolivudas līdz pat Einsturzende Neubauten. Tomēr pavārga, pavārga izgāztuve, lai arī cik tā necenstos aizsegties ar absurda plīvuru.

in 2007 martcore says
treškonteiners

Welcome To The Dollhouse (1995, Tods Solondzs)

Nežēlīgā pasaule un tagad es zinu, kāds mežonīgs sviests darās 13-gadīgu meitenīšu galvās, vidējais bērns ģimenē un sazin, kas tikai vēl ne…un tomēr Solondzs man kā režisors galīgi nepatīk. Viss ir labi, bet mani viņš galīgi ņepotjaņī.

in 2007 martcore says
otrreiz nesaņemtos

Klass (2007, Ingmārs Rags)

Protams, tāda tēma nevar nenostrādāt jau kopš “Putnubiedēkļa” laikiem. Pavisam cits jautājum ir tas, ka filma ir ellē kruta uzņemta. Labākais personāžs – vēsā emogotu skolniece! Bet vispār iespaidīgi, brāļiem igauņiem začots.

in 2007 martcore says
apmier.ņurd.

Stardust (2007, Metjū Vons)

Kam ir jābūt īstā, kārtīgā feirīteilā, laumiņstāstā? Nu, tur ir jābūt galvenajam varonim un varonei, tur ir jābūt raganai, kā arī sliktiem un ne pārāk aristokrātiem, tur ir jāardās pa karaļvalsti ar kājām, zirgiem un pajūgiem, pie tam ne tikai no punkta A līdz punktam B, bet gan pa visu teritoriju un visos virzienos, stratosfēru ieskaitot, tur ir jāburas un jākaujas ar zobeniem vienlaicīgi, un vēl tā, lai dizains aristokrātisks un specefekti laistītos kā iedegtas jaungada eglītes, tur ir jābūt vivisektoriem, konkursiem, festivāliem, loterejai, viktorīnām, finālkaujai ar faniem tribīnēs…ē, nu jūs sapratāt?! Vot. Tur ir.

in 2007 martcore says
ļoti apmier.ņurd.