A Boss Of It All (2006, Larss fon Trīrs)

Dokoļe?? Cik ilgi tas viss vēl turpināsies? Un “Idiotu” virzienā aizgājis un vairs nezin, ko ar “Dogmas” kameru iesākt, un arī IMDBā dzēlīgās un absolūti taisnīgās piezīmes par to, ka “režisors ienīst pats savu filmu”, bet visam pāri – mežonīgs sociālā mesidža un mākslas koncepcijas diskurss. No kura principā arī “bosiks” sastāv. Tur nav ko redzēt. Trīrs ar savu nožēlojami infernālo (drīzāk jau pat otrādāk) “humoru” var iet pakaļā, pēc diviem gadiem mēs “Wasington” seansa laikā paspiedīsim viens otram rokas, lai neredzētos vairs nekad. Inaf iz inaf.

in 2007 martcore says
neapmier. ņurd.

A History Of Violence (2005, Deivids Kronenbergs)

Lai arī Kronenbergs savā pēdējā gabalā jau ir kļuvis visai piezemēts un aizvien vairāk attālinās no margināļa statusa (un tas viņam nāk tikai par labu!), cilvēki aizvien vēl mēdz saskatīt viņa filmās to, kā tur nav. Labs ir Vigo Mortensens, slavas odas par šo filmu viņam ir pa ģelu. Mēs, protams, varētu uzdot visai indīgu jautājumu par to, “kur tad bija violence?”, taču labāk to nedarīt – vienkārši labs bojeviks ar foršiem aktieriem, kuru uzņem nevis kāds orgāns no kalna, bet prasmīgs režisors. Nepalaidiet šo garām!

in 2007 martcore says
apmier. ņurd.

Hard Candy (2005, Deivids Sleids)

Neapšaubāmi šogad redzētā vispsihākā filma ar vispsihākajiem varoņiem. Otrreiz to skatīties varētu tikai jau relatīvi slims cilvēks. Tajā pašā laikā jāatzīst režisora līdz galam izturētais gājiens, kurš nenobrūk nevienā brīdī – izrādās, ka Holivudā tā arī prot. Lai arī uzņemt fimu ar tikai diviem aktieriem arī nebūt nav tas nepateicīgākais darbs. Dažs labs te uztaisīs karjeru, domāju.

in 2007 martcore says
otrreiz nesaņemtos

Zodiac (2007, Deivids Finčers)

Neapšaubāmi viena no gada gaidītākajām filmām, un Finčers atkal ir savā elementā – viņš ir atlasījis pareizos aktierus (Daunijs juniors ir lielisks, pārējo purni arī iztiek bez dubļiem un citiem vircas avotiem), viņš filmē ļoti pareizus un atmosfēriskus kadrus, it sevišķi labi ir “pašķīdušie”. Nekas netiek pārforsēts, pat kolāžas atgādina nevis MTV vai krūmu seriālus, nē, tās ir īstas kolāžas, un ķinītis nevienā brīdī nezaudē savu dinamiku. Pavisam cits jautājums ir scenārijs, jā. Tas ir, ē, maigi izsakoties nedaudz vienkāršots, bet izsakoties spēcīgāk, attiecības starp varoņiem ir kaut kas vidējs starp tirdzniecības flotes reglamentu un radioamatieru kontaktiem. Ne-ka-ķī! Paskatieties vien, cik daudz ir (neapšaubāmi ļoti augstvērtīga) tā sauktā filler šajā filmā. Tas ir trilleris vai ārthauss?! Lūk, tāpēc arī līdz “afigkino” neaizvelk, jo es zinu, ka var daudz, daudz labāk, bet laikam jau bez Palanaka iedvesmojošajiem spērieniem ar celi pa ziemeļpolu viss neiet tik gludi, kā gribētos. Ehh.

in 2007 martcore says
apmier. ņurd.

Blood And Black Lace (1964, Mario Bava)

Skaņa. Gaisma. Bet pats galvenais – interjeri. Par tiem pītajiem manekeniem, uz kuriem modeles glabā kleitas, esmu gatavs atdot puspasauli. Un tad vēl mežonīgs saspenss no pirmās līdz pēdējai, ar baltajiem asinsķermenīšiem pielijušas manas acis, līķis bagāžniekā un modeles seja iespiesta nokaitētās oglēs. Mēs nogalinam atkal. Ja jūs neesat redzējuši un netaisaties itāļu horroru aka Dario Ardžento – Mario Bava, domāju mums par šausmu filmu žanru nav pat īpaši ko runāt.

in 2007 martcore says
afigkino

Hot Fuzz (2007, Edgars Raits)

Kāds šaubījās?

in 2007 martcore says
afigkino

SLC Punk! (1988, Džeimss Merendino)

Tāda ļoti naiva un tāpēc arī simpātiska filma par punk kustību 80-o vidū, es atvainojos, Soltleiksitijas pilsētā (Jūta, ASV). Saundtreks atbilstošs – no Dead Kennedys līdz Exploited. Krietni vien bojā visu sterilitāte. Lūk, teiksim, grūti noticēt, ka šie zēni un meitenes ar izteikto Kalifornijas iedegumu varētu būt SLC panki, nu neticas… Tas vairāk izskatās, it kā seriāla “Beverlīhilza” varoņi būtu sapūtuši sev matos laku, nokrāsojuši tos zilganzaļus un uzvilkuši Vivjēnas Vestvudas dāvātās lupatiņas. Sterili.
Mesidžs izpaužas formā, kādā es par to vienā dzēruma sarunā ieņirdzu komrādam: “Saproti, kopš es vairs neeju uz bērnudērzu, nemācos skolā un nestudēju universitātē es vienkārši nevaru, bļ, cīnīties pret sistēmu!”

in 2007 martcore says
otrreiz nesaņemtos

Kiss Kiss Bang Bang (2005, Šeins Bleks)

Ar atvērtu muti un spulgojošām acīm es riju katru sekundi un katru dialoga rindiņu, and i’m fucking loving it. Varētu vēl un vēl. Zelta fonds. Kventin, tebja poimeļi po krupnomu.

in 2007 martcore says
afigkino

Punch-Drunk Love (2002, Pols Tomass Andersons)

Vispār jau šī filma pēc pirmajām 10 minūtēm tika nolemta doties svētceļojumā uz papīra sasmalcināmo mašīnu “neapm.burkšķ.”, taču ir viens līdz ārprātam smieklīgs fragments, kurš uz pārējās smagās slimības aizsūtīja Andersona māsterpīsu uz trešbinu – tas ir fenomenālais mutiskais duelis beigās starp Hofmanu un Sandleru. Un trešu es mēdzu skatīties arī kādreiz otrreiz, atšķirībā no. Bet principā man daudz labāk patīk čempionSendlers ar golfa nūju rokā, kuru uz smagām paģirām deviņos no rīta (glābējalus jau atvērts!) var nemitīgi apbrīnot, ik pēc desmit minūtēm izdvešot apmierinātu ГЫ – ГЫ

in 2007 martcore says
treškonteiners

I’m A Cyborg, But That’s OK (Pārks Čan Vuks, 2006)

A kas jūs personiski mulsina? Ha! Elementāri: ņemam fon Trīra “Idiotus” tikai ar īstiem idiotiem, ievietojam viņus trakonamā, liekam to visu uzņemt Ženē pēc kaut kur sen izrakta scenārija, kura autors ir Lūiss Kerols smagā narkotiska reibuma kondīcijā, un diezgan viegli saņemsim kaut ko tādu, kas ne ar ko neatgādina “I’m a Cyborg”. Pārējās detaļas varat piedomāt paši. Kreizījautri un šizosirsnīgi.

in 2007 martcore says
apmier. ņurd.

Brick (2005, Raians Džonsons)

Vienīgā filma, kas attaisno šo vārdu salikumu neo-noir. Un tas ir ģeniāli, es uzskatu, iemest noir žanru 2005-jā vidusskolas detektīvā. Šī tiešām ir fantastiski kruta filma. Kādu brīnišķīgu recenziju es uzrakstīju. Malacis.

in 2007 martcore says
afigkino

Dr. Strangelove or: How I Learned to Stop Worrying and Love the Bomb (1964, Stenlijs Kubriks)

Pieminot Vonnegūtu, noskatījos noteikti visvonnegūtiskāko filmu pasaules vēsturē, pamfletu par atomkara tēmu, viskrutāko komēdiju, kādu esmu redzējis, un kuru tā vien gribas izvalkāt pa citātiem un jūzerpikiem, kura man nekad nekad neapnīk. Pārējais neapspriežas. Apskaužu tos, kam palaimēsies to kādreiz noskatīties pirmoreiz.

in 2007 martcore says
afigkino