Unthinkable (2010, Gregors Džordans)
Novembris 8, 2010
Inšallāh! Bijušais atompētnieks Stīvens Jangers (Maikls Šīns) saspēries Krievijā neviena nepieskatītu urānu, veselus astoņus kilogramus, maita, sabāzis kabatās, tagad nomainījis orientāciju no kristietības uz islamu un salicis trīs ASV pilsētās atombumbas, lai iepriecinātu Federālā izmeklēšanas biroja darbiniekus. Darbinieki nekavējoties jaunatgriezto Muhameda avi ņem pie rīkles un ar dažādu metožu palīdzību cenšas piespiest runāt, kur arodas bumbas. Kad nekas nepalīdz tiek izsaukts profesionāls nagu maucējs Henrijs Hamfrīzs (Semjuels Džeksons), kura rīcībā atrodas speciāla makšķernieka kastīte, tikai vizuļu vietā ir visādi griežamie un duramie. Uz to visu bezpalīdzīgi nolūkojas aģente Brodija (Kerija-Anna Mosa), lai ik pa brīdīm dramatiski nopūstos par cilvēktiesībām un citiem šajā gadījumā nevajadzīgiem murgiem. Uz sejas mums ir morālā problēma – vai spīdzināšana šādā situācijā ir attaisnojama vai nav?
Nezinu, kā ar morālo problēma, taču jautāumus šeit drīzāk izsauc tīri tehniskās procesa detaļas – piemēram, kāda velna pēc tur vispār atrodas Mosas varone? Kāpēc jāmauc nagi, vai tad ibioķīmiķi nav jau izgudrojuši visādas foršas vielas, kuras iekačāt teroristam, lai putniņš sāktu dziedāt? Un tā tālāk. Tāpat jāatzīmē fakts, ka kinofilmā dramaturģijas būtībānav kā tādas – Džeksons ķimerējas ar savām knaiblēm pa Šīna locekli, ik pa laikam iegāžot pēdējam ar elektrību, Mosa pārdzīvo vaimanuvai, Džeksons saka Mosai “a čo?” un riņķa dancis sākas no gala.
in 2010 martcore says
otrreiz nesaņemtos
